Palikt brīnumā
Zieds pie zieda, zars pie zara... Lūgšanas, sapņi, cerības... Piepildījums... Tik pasakaini skaisti! Tik spēcīgi un tīri! Radīšanas spēks laužas laukā no ikvienas dzīvas būtnes. Tas jaušams gaisā, tas virmo mūsos, tas ietrīsas katrā zāles stiebrā, katrā saules starā un ūdens lāsē..."
Patiesums
"Klusētājs". Kristīne Muciniece
Klausāmmirklis #6
Baudīšanai un mierpilnai būšanai...
Teksts no grāmatas "Sajūtas".
Video - Ieva Muciniece.
Photo - wiol5.
Music - "Train" by https://www.s-cheremisinov.com/ CCBY-NC3.0-https://creativecommons.org/licenses/by-nc/3.0/deed.lv
Klausāmmirklis #5
Klausāmmirklis #5
Baudīšanai un mierpilnai būšanai...
Teksts no grāmatas "Sajūtas".
Video - Ieva Muciniece.
Photo - Kristīne Muciniece.
Music - "Closer To You" by https://www.s-cheremisinov.com/ CCBY-NC3.0-https://creativecommons.org/licenses/by-nc/3.0/deed.lv
Lūgšana
"Miera mirkļi". Kristīne Muciniece.
Klausāmmirklis #4
Teksts no grāmatas "Debesīs dotais solījums".
Teksts no grāmatas "Debesīs dotais solījums". Video - Ieva Muciniece Photo - Kristīne MucinieceMusic - "Gray Drops" by https://www.s-cheremisinov.com/CCBY-NC3.0-https://creativecommons.org/licenses/by-nc/3.0/deed.lv
Klausāmmirklis #3
Teksts no grāmatas "Debesīs dotais solījums". Video - Ieva Muciniece Photo - Kristīne Muciniece Music - "Sleepwalker III" by https://www.s-cheremisinov.com/ CCBY-NC3.0-https://creativecommons.org/licenses/by-nc/3.0/deed.lv
Klausāmmirklis #2
Teksts no grāmatas "Debesīs dotais solījums".
Video - Ieva Muciniece
Photo - Kristīne Muciniece
Music - "True Love" by https://www.s-cheremisinov.com/CCBY-NC3.0-https://creativecommons.org/licenses/by-nc/3.0/deed.lv
Par klusumu
"Miera mirkļi". Kristīne Muciniece.
Klausāmmirklis #1
Teksts no grāmatas "Debesīs dotais solījums".
Video by Ieva Muciniece. Photo by Pixabay.
Music "By The Winds" by https://www.s-cheremisinov.com/ CCBY-NC3.0- https://creativecommons.org/licenses/by-nc/3.0/
Sveces būtība
Sveces ir apbrīnojamas. Tās māca tagadnes
skaistumu un apzināšanos. Tās ir un dara to, kam radītas – būt un degt. Gan
manī, gan tevī ir tieši tāda svece, kas ilgi gaidījusi, kad to beidzot
atcerēsies. Tā neskrien un pasaulei neko nepierāda, tā necenšas izgaismot katru
istabas kaktu, lai cīnītos ar tumsu. Viņa nemaz necīnās. Tā ir. Klusi stāv un
deg. Un ikviens, kas atrodas tumšajā istabā, to redz. Ikviens var tai pieiet
klāt un būt blakus. Svece pati nekad klāt neies, tā nekad nededzinās, ja tikai
kāds neizdomās to aizskart. Tad vairs nekas nebūs kā iepriekš, kad varēja
vienkārši baudīt sveces mierpilno un skaisto gaismu.
Ja tevī ir tāda pati svece, bet
aizmirsusies un apdzisusi, tu vari atļaut tai aizdegties no manējās, un tāpēc
mana liesma nekļūs tumšāka, bet gan tumšajā istabā parādīsies vēl viena degoša
svece, un tālāk caur tevi - varbūt pat vairākas. Taču tā sevī ir jāsaudzē,
jāmīl un jālolo, lai liesma, kas nupat ir
apzināta, un tādēļ sākusi spīdēt spožāk, caurvējā nenodziest, kad daži pēc
gaismas skrienot, atstās istabas durvis vaļā.
Degošas sveces klātbūtne ikvienā cilvēkā ir
neaptverami skaista un tā vienmēr aicina mājās mīlestību.
Kristīne Muciniece
Pateicība
Sāc dienu ar Pateicību. Par visu. Par tagadni.
Par to, ka Tu esi. Par to, ka Tu esi tas, kas Tu esi. Par to, ka Tu elpo. Par
to, ka Tu dzīvo.
Ja Tev šajā brīdī iet grūti, pasakies
arī par to, par visu šķietami slikto un netaisnīgo Tavā dzīvē. Nebrīnies.
Vienkārši pasakies no Sirds. Tas ļaus atvērt durvis, kas neveras.
Tad turpini pateikties par visu gaišo
savā dzīvē. Par katru Tavu brīnišķīgo dzīves mirkli. Par to, ka Tev apkārt ik
mirkli ir tik brīnišķīgi cilvēki – Tavi mīļie. Par to, ka Tu dzīvo mierā. Par
to, ka Tev visa ir pietiekoši. Par to, ka Tu vari sapņot un piepildīt savus
sapņus. Par to, ka Zeme Tevi mīl un Tu mīli viņu. Par to, ka Tu dzīvo pasakainu
gaismas un mīlestības caurstrāvotu dzīvi.
Un savu dienu nobeidz ar Pateicību par to, ka Tev bija šī
diena.
"Mīļgrāmatiņa". Kristīne Muciniece
Klusētājs #7
"Ik mirkli jūrā piedzimst brīvs vilnis. Tas dodas
nezināmajā, tāpat kā katrs nākamais dzimušais, viens pakaļ otram, reizēm
satiekoties, reizēm tikai noskatoties otra virzībā. Dažreiz vilnis noglāsta
otram vilnim muguru. Citreiz tie noglāsta krastu, akmeni… Kādreiz arī cilvēku.
"Klusētājs". Kristīne Muciniece
...
Sevis Samīļošana
Viena no grūtāk izdarāmajām lietām pasaulē ir sevis samīļošana. Bet varbūt tomēr nav? Pamēģini šodien. Tiklīdz no rīta atver acis – domās samīļo sevi, pat neskatoties uz to, ko Tu redzi spogulī. Brokastis ēdot gribas uzrūkt visiem – samīļo sevi. Ceļā uz darbu gadās ķibeles, samīļo sevi. Par katru balto un melno mirkli visas dienas garumā - samīļo sevi! Par katru savu kļūdu un veiksmi - samīļo sevi. Apkārtējo domas nav svarīgas! Vienmēr samīļo sevi!
Tikai tad, kad Tu sevi iemīlēsi par
visu, kas Tu esi, Tu iegūsi sapratni par veselumu un tā neizmērojamo vērtību.
"Mīļgrāmatiņa" . Kristīne Muciniece
Klusētājs #8
Ja tev vajag koku, lai sildītos, lai patvertos no vēja, lietus, lai uzaudzinātu bērnus siltumā, patvērumā, lūdzies. Lūdzies kokam! Noliec galvu meža priekšā, apzinoties - viss ir viens. Ikkatrs koks esi tu, un tu esi ikviens koks. Visu vieno viena apziņa, viena radīšana. Viens skaistums.
Būt pazemīgam meža priekšā. Stāvēt pretī kokam ar noliektu galvu, taču nebūt ne mazākam, ne lielākam tā priekšā. Un koks nāks. Tas, kurš ir radīts tieši šim brīdim. Tas nolieks galvu tavā priekšā un klusēdams atdosies, noliekot sevi uz tava siltuma altāra, tava patvēruma un tavu bērnu nākotnes altāra. Tavam siltumam tad ir pavisam cita nozīme tavā dzīvē. Daudz augstāka. Svēta. Vai tu spēj to apjaust? Svēta ir katra dzirkstele un to tu zini, kad esi lūdzies mežu, noliecot galvu tā priekšā.
"Klusētājs". Kristīne Muciniece
Debesīs dotais solījums
"– Aizmiršanā,
Tesa, ir visa nelaime. Tajā dzimst bailes par eksistenci, un tālāk tās rada
ļaunumu. Jo viss, kas ir apkārt, liekas apdraudējums pastāvēšanai. Šī spēle
kļūst īsta, tāpēc ka visi tic, ka tā ir īsta. Aizmiršana liek tam noticēt. Tad
kļūstam akli, kurli un nejūtīgi. Atdalījušies no sava pirmavota un aizmirsuši,
kur ir īstais spēks... Iekrituši izzināšanas spēlē, nezinām vairs ceļu
atpakaļ...
Sieviete sēdēja
un klusēja. Viņai nebija jautājumu un nevajadzēja arī atbildes. Tās jau bija
viņā. Mūra vārdi viens pakaļ otram slēdza vaļā tādas kā važas, kas viņas būtību
vēl turēja ciet, viņa juta, ka kļūst arvien brīvāka un vieglāka, smagās ķēdes
krīt un izzūd nebūtībā. Bieza migla, kas šķita viņu pavadām no neaizmirstamiem
laikiem, kļuva plānāka un caurredzamāka. Vakara blāzma aiz loga dzisa, un telpā
kļuva tumšs. No lielā pavarda nākošā uguns gaisma abu stāvu ēnas uz pretējās sienas
darīja kroplīgas, un tās šķietami mēdījās.
– Patiesība,
meit... patiesība ir tikai viena, un tā ir tevī. Neskrien un nemeklē, netērē ne
mirkli savas dzīves. Tā tev ir dota, lai to dzīvotu pilnu krūti. Bet
patiesība... Tā atnāk tad, kad to vairs nemeklē...
– Vai tu zini
savu patiesību? – Tesa klusu jautāja.
– Es?... – Mūrs
atkal ievilka elpu un silti pasmaidīja. Viņa tumšās acis palika dziļas un tieši
vērās sievietē. Šajā mirklī viņai likās, ka šo vīru pazīst cauri mūžībai un ir
pazinusi vienmēr. Cauri pasaulēm, kas bija dzimušas un dzisušas, tikušās un
šķīrušās, bet viņu esības ir stāvējušas pāri visam, vērojot un gaidot, kad tie
atcerēsies. – Es zinu. Bet tam nav nekādas nozīmes, – viņa sirsnība lija pār
Tesu kā tēva mīlestība līst pār tā bērnu, un viņai acīs saskrēja asaras. Viņa
sajutās maza, mazītiņa šī lielā vīra priekšā, kas to ieskāva savā mīlestībā un
deva patvērumu tajā. – Pārstāj, Tesa, pārstāj... – viņš smaidīja, – ... un
nemeklē... jo vairāk meklēsi, jo tālāk aizmaldīsies... Viss atnāks pats... Ar
pastāvošo mūs saista tikai viens solījums. Pārējam nav nekādas nozīmes... "
"Debesīs dotais solījums". Kristīne Muciniece
Klusums
Šis ir tas brīdis, kad Tev ir jānoliek malā Tava skrejošā ikdiena. Apstājies, ieklausies! Klusums. Atrodi vietu, kur neviens Tevi netraucē un vienkārši klausies Klusumā. Dziļā un gudrā Klusumā. Savā sirdī. Un šo mirkli atceries visu savu atlikušo mūžu, jo tas ir brīdis, kad Tu satiec SEVI...
"Mīļgrāmatiņa". Kristīne Muciniece
0
