LATKlusētājs #8
18. februāris, 2019 pl. 15:36
Koki, apziņa… Koku apziņa. Kaut kur ir cilvēks. Koki runā, cilvēks - nedzird. Vairs ne, jo kļuvis kurls. Savā atdalītībā kļuvis nedzirdīgs. Aizmirsis un atdalījies.
Ja tev vajag koku, lai sildītos, lai patvertos no vēja, lietus, lai uzaudzinātu bērnus siltumā, patvērumā, lūdzies. Lūdzies kokam! Noliec galvu meža priekšā, apzinoties - viss ir viens. Ikkatrs koks esi tu, un tu esi ikviens koks. Visu vieno viena apziņa, viena radīšana. Viens skaistums.
Būt pazemīgam meža priekšā. Stāvēt pretī kokam ar noliektu galvu, taču nebūt ne mazākam, ne lielākam tā priekšā. Un koks nāks. Tas, kurš ir radīts tieši šim brīdim. Tas nolieks galvu tavā priekšā un klusēdams atdosies, noliekot sevi uz tava siltuma altāra, tava patvēruma un tavu bērnu nākotnes altāra. Tavam siltumam tad ir pavisam cita nozīme tavā dzīvē. Daudz augstāka. Svēta. Vai tu spēj to apjaust? Svēta ir katra dzirkstele un to tu zini, kad esi lūdzies mežu, noliecot galvu tā priekšā.
"Klusētājs".
