Par dienasgrāmatu

Viss ir tik ļoti izmainījies manī un turpina mainīties katrā nākamajā mirklī. Reizēm nav iespējams pat atcerēties, kas katrā no šiem brīžiem notika manī, reizēm ir grūti saprast kas tajos esmu, kāda esmu. Tāpēc kādus divus gadus atpakaļ sāku pierakstīt ko jūtu sevī – par izdzīvotajiem mirkļiem, par sajūtām, par pārtapšanu, par atgriešanos, par atcerēšanos… par dvēseles čukstiem… Nezinu, ko reiz ieraudzīšu, vai izlasīšu šajās rindās, bet tam šobrīd nav nekādas nozīmes. Es vienkārši iepazīstu no jauna šo svešinieci, kura raksta šīs rindas. Man nemaz nav citu variantu, ja vēlos ar šo cilvēku vēl kādu laiku būt ceļā, man tas ir jāiepazīst. Bet varbūt vienkārši jāatceras. Jāatceras, kas esmu.

Kādu laiku domāju, ko darīšu ar šo dienasgrāmatu. Varbūt kādreiz tā iegūs grāmatas apveidu, varbūt ne. Bet šobrīd iekšēji jūtu, ka lēnām varu to atvērt šeit, šajā sadaļā zemāk, varbūt Tev tas noder. Man nav ne jausmas, kā tā šeit veidosies, cik bieži un kādā formātā būs ieraksti, vienkārši ļaujos sajūtām. Tas arī pagaidām viss.