...

Ar spēku vairs tu nevari neko. Absolūti neko. Ne ar domām, ne pozitīvu domāšanu, cerībām un cilvēciskiem sapņiem. Tas viss ir veci krāmi un nekam nederīgas lietas. Tikai sajūtas. Pilnvērtīgas, dziļas, plašas, visaptverošas plūduma pilnas sajūtas. Par sevi. Par visu, kas tu esi. Atvēršanās, uzticēšanās, paļaušanās, un pāri visam pateicība. Pateicība sev, nevis man. Par visu, ko tu esi ļāvis sev piedzīvot, par katru pieredzi, neatkarīgi no tā, ko tu tajā esi ieguvis. Un arī tas viss ir bez vārdiem. Redzi, vārdi tev kļūst lieki, tur, kur tu šobrīd esi. Tu sāc pietuvoties skaistumam... Dvēseles čuksts cilvēkam.

02.01.2025.