LATEs esmu ceļinieks laikā, telpā un izzināšanā. Kā ikviens. Un katram mums šajā ceļojumā ir paņemta līdzi ceļamaize, kas dod piepildījumu pašam, un kurā mēs varam dalīties arī ar citiem. Man tā ir rakstīšana. Maza meitene būdama es to ļoti labi apzinājos, bet ceļš izmeta līkumu daudzu gadu garumā, un tam vēlreiz noticēju tikai tad, kad dzīve sagriezās ar kājām gaisā, piespieda apstāties un ieklausīties sevī. Tad to sadzirdēju atkal - sirdsbalsi, kas klusām mudināja rakstīt. Es paņēmu rokā pildspalvu un... mana pasaule pārvērtās. Atnāca stāsti, kas pārtapa grāmatās un devās pasaulē. Reizēm caur mani atnāk kāda sajūtu pastaiga sevī, kas pārtop klausāmā miera meditācijā. Un es esmu no sirds pateicīga un gandarīta, ja kaut mazs gabaliņš no tā visa kādam citam ceļiniekam ir noderējis viņa ceļā.
